Romāns "Sieviete", kas nāca klajā 1910.gadā, latviešu literatūrā bija pirmreizīga parādība. Pirmām kārtām tematiski – pievēršanās attiecībām starp sievieti un vīrieti un no tām izrietošai sievietes psiholoģijai sabiedrībā izraisīja plašu diskusiju. "Sieviete" iznāca vairākos atkārtotos metienos un kļuva par vienu no lasītākajiem sava laika Andreja Upīša darbiem. Savukārt kritikā tas tika atzīmēts kā latviešu literatūrā novatorisks romāns, kas balansē uz reālisma un naturālisma robežas un sasaistās ar tā laika Eiropas romānu – ar Onorē de Balzaka, Gistava Flobēra, Emila Zolā darbiem.
