Romānā „Zeltenīte” (1886) ar reālistisku skatījumu uz dzīvi, iztiekot bez romantiskām ilūzijām un utopisma un to vietā nereti izvēloties ironiju, Augusts Deglavs attēlo Rīgas nomales strādnieku ļaudis. Rakstnieks pievērsies galvenokārt „mazā cilvēka” darba un ģimenes dzīvei. Romāna centrā – šuvēja Zeltenīte ar tās pašaizliedzīgo mīlestību uz stalto, bet vieglprātīgo fabrikas puisi Sašu. Kopā ar šo divu varoņu dzīves epizodēm atainotas laikmetam raksturīgas parādības: no vienas puses materiālais trūkums, attiecību cinisms un garīgais tukšums strādnieku un sīkpilsoņu vidū, no otras – nacionālās un šķiras apziņas veidošanās un vēlēšanās izrauties uz augšu, pielīdzināties „sabiedrības krējumam”. Tāpat kā citiem A.Deglava darbiem, arī šim piemīt ievērojama kultūrvēsturiska nozīme, jo tanī teicami dokumentēts īpašs laikmets ar tā notikumiem. Augusts Deglavs (1862–1922) ir viens no pirmajiem romāna žanra izveidotājiem latviešu literatūrā.
